Arī šovasar turpinājām Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības tradīciju – baudīt vasaru kopā! Šoreiz uz trim dienām izrauties no ikdienas, doties dabā un būt kopā.
Šis izbrauciens nav tikai atpūta. Tās ir trīs dienas, kurās bērni, jaunieši un viņu vecāki kopā piedzīvo, mācās, dalās pieredzē un palīdz cits citam. Kādam šī ir pirmā nakts teltī, kādam – pirmā reize uz plosta, bet vēl kādam tā ir iespēja pirmo reizi satikt citus bērnus un jauniešus, kuru ikdiena ar 1. tipa diabētu ir ļoti līdzīga viņējai.
Tieši šādos brīžos veidojas kopiena, kurā nav jābaidās jautāt, lūgt palīdzību vai dalīties savā pieredzē.
1. diena – Gauja, plosti un pirmie kopīgie izaicinājumi
Pirmā diena sākās ar satikšanos, mantu krāmēšanu un gatavošanos mūsu trīs dienu piedzīvojumam.
Viens no pirmajiem lielajiem pārbaudījumiem bija došanās pa Gauju. Sadalījāmies komandās un kāpām plostos – kādam tā bija jau pazīstama pieredze, bet kādam pirmā reize uz ūdens ar airi rokās.
Uz plosta ļoti ātri kļūst skaidrs, ka vienam pašam tālu netiksi. Ir jāsarunājas, jāsadarbojas un reizēm vienkārši jāuzticas cilvēkam, kurš sēž tev blakus. Savā ziņā tas ļoti līdzinās arī dzīvei ar diabētu – ikdienā daudz kas jāiemācās un jāspēj pašam, taču kopā ar cilvēkiem, kuri saprot un ir gatavi palīdzēt, kļūst drošāk un vieglāk.
Pēc piedzīvojuma uz ūdens iekārtojām savu nometni. Kopīgi cēlām teltis, gatavojām ēdienu un pamazām iepazinām viens otru tuvāk.
Kādam tā bija pirmā nakts teltī, citam jau ierasta vasaras piedzīvojumu sastāvdaļa. Taču visiem tā bija iespēja izrauties no ikdienas un piedzīvot ko jaunu kopā.
2. diena – pārgājiens, Rakši un vakars pie ugunskura
Otro dienu sākām ar kopīgi gatavotām brokastīm. Kad visi bija paēduši un gatavi jaunam piedzīvojumam, devāmies aptuveni trīs kilometru pārgājienā uz Rakšiem.
Tur mūs gaidīja patiesi piepildīta ekskursija un tikšanās ar dažādiem dzīvniekiem – lamām, alpakām, kamieļiem, lemuriem un citiem Rakšu iemītniekiem. Lieliskie laikapstākļi ļāva nesteidzīgi izbaudīt gan pastaigu, gan dzīvnieku sabiedrību.
Pēc ekskursijas mērojām ceļu atpakaļ uz nometni, kur atkal viss notika kopīgi. Ēdiens dabā garšo pavisam citādi – īpaši tad, ja tas tapis pašu rokām. Gatavojām makaronus ar konserviem uz uguns un frikadeļu zupu, un katram bija iespēja pielikt savu roku kopīgajai maltītei.
Vakars bija veltīts atpūtai. Baudījām pirts rituālu un skaistu saulrietu, bet pats svarīgākais notika sarunās.
Kamēr bērni un jaunieši draudzējās, sildījās pie ugunskura un baudīja vakaru, vecākiem bija iespēja runāt par lietām, kuras vislabāk saprot tieši citi vecāki, kuru ģimenēs ikdiena saistīta ar diabētu. Runājām par insulīna pumpjiem, pieredzi, dažādiem ikdienas risinājumiem un jautājumiem, kas rodas, rūpējoties par bērnu ar 1. tipa diabētu.
Šādas sarunas ir viena no būtiskākajām mūsu kopā būšanas vērtībām. Pieredze, kuru viena ģimene krājusi gadiem, citai ģimenei var palīdzēt justies daudz drošāk jau rīt.
3. diena – jaunas komandas un vēlreiz uz Gaujas
Pēc vēsas nakts rīts atnāca ar īpaši patīkamu sauli. Tad arī varējām novērtēt, cik laba doma iepriekšējā vakarā bija kārtīgi izkarsēties pirtī!
Trešajā dienā laiks mūs turpināja lutināt. Kopīgi brokastojām, kārtojām mantas un gatavojāmies noslēdzošajam piedzīvojumam.
Atkal devāmies uz Gauju, taču šoreiz veidojām jaunas plostu komandas.
Un tieši šajā dienā īpaši spilgti varēja redzēt, kas šo trīs dienu laikā ir noticis ar mūsu jauniešiem. Ja pirmajā dienā vēl bija iepazīšanās, piesardzība un jautājums, kurš ar kuru būs kopā, tad tagad uz plostiem jau bija viena komanda.
Bija neizsakāms prieks vērot mūsu jauniešus – kā viņi paši sadarbojas, sarunājas, smejas, palīdz viens otram un vienkārši labi jūtas kopā.
Trīs dienas pagāja ļoti ātri. Tajās bija Gauja un plosti, teltis un vēsa nakts, pārgājiens, dzīvnieki, saule, pirts, ugunskurs, kopīgi gatavotas maltītes, daudz smieklu un vēl vairāk sarunu.
Taču šī izbrauciena lielākā vērtība nav izmērāma nobrauktajos vai noietajos kilometros.
Tā ir sajūta, ar kuru ģimenes dodas mājās.
Bērnam vai jaunietim ar 1. tipa diabētu ir svarīgi redzēt, ka viņš nav vienīgais. Ir citi jaunieši, kuri arī zina, ko nozīmē glikozes mērījumi, insulīns, sensori, pumpji un nepieciešamība par savu veselību domāt katru dienu.
Savukārt vecākiem ir svarīga iespēja satikt citus vecākus, uzdot jautājumus, dalīties pieredzē un reizēm vienkārši dzirdēt: “Jā, mēs tam arī esam gājuši cauri.”
Tāda ir arī viena no Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības būtiskākajām lomām – veidot vidi, kurā ģimenēm nav jāpaliek vienām ar saviem jautājumiem un izaicinājumiem.
Mēs vēlamies, lai bērni un jaunieši nebaidītos dzīvot aktīvi, izmēģināt jaunas lietas, doties piedzīvojumos un lūgt palīdzību, kad tā nepieciešama.
Jo ar diabētu daudz kas ikdienā jāspēj pašam, bet kopā ir drošāk, vieglāk un daudz interesantāk.
Paldies ikvienai ģimenei, bērnam un jaunietim, kas bija kopā ar mums šajās trīs dienās!
Uz tikšanos nākamajos Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības piedzīvojumos! 💙
Pasākuma apmeklējums ir bez maksas, bet nepieciešams reģistrēties.
LATVIJAS BĒRNU UN JAUNIEŠU DIABĒTA BIEDRĪBA 