Jaunajā mācību gadā skolās daudz vairāk uzmanības tiks pievērsts mobilo tālruņu lietošanas ierobežošanai. Tas ir saprotams solis – mācību laikā telefonam nevajadzētu novērst uzmanību.
Taču, ieviešot vienotu kārtību visiem skolēniem, ir svarīgi pamanīt arī situācijas, kurās telefons nav izklaides ierīce.
Bērniem ar 1. tipa cukura diabētu tas nereti ir viens no instrumentiem, kas palīdz pārvaldīt slimību visas dienas garumā – arī atrodoties skolā.
Diabēts neapstājas līdz ar stundas sākumu
Bērna glikozes līmenis var mainīties jebkurā brīdī – matemātikas stundā, sportā, pusdienu pārtraukumā, kontroldarba laikā vai ceļā uz mājām.
Mūsdienās daudzi bērni izmanto nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmas. Sensors mēra glikozes līmeni un nosūta informāciju uz telefonu vai citu uztvērēju.
Tas nozīmē, ka bērnam nav jāgaida līdz brīdim, kad viņš sāk justies slikti. Viņš var laikus ieraudzīt, ka glikozes līmenis krītas vai paaugstinās, un attiecīgi rīkoties.
Dažām ģimenēm šī sistēma ļauj arī attālināti sekot bērna glikozes datiem. Tas ir īpaši būtiski jaunākiem bērniem, kuri vēl tikai mācās patstāvīgi pieņemt ar diabēta aprūpi saistītus lēmumus.
Ne katrs skatiens telefonā nozīmē uzmanības novēršanu
No malas situācija var izskatīties ļoti vienkārši – skolēns stundas laikā paskatās telefonā.
Taču bērnam ar diabētu šis skatiens var nozīmēt pavisam ko citu:
“Vai glikoze turpina kristies?”
“Vai man šobrīd vajag apēst kaut ko saldu?”
“Vai pēc fiziskās slodzes glikozes līmenis nav pārāk zems?”
“Vai man nepieciešams rīkoties jau tagad?”
Tāpēc skolā ir būtiski atšķirt telefona lietošanu izklaidei no medicīniski nepieciešamas ierīces izmantošanas.
Vislabāk strādā skaidra un iepriekš pārrunāta kārtība
Bērnam nevajadzētu katru reizi skaidrot vai pierādīt, kāpēc viņam telefons ir nepieciešams.
Daudz drošāk ir jau mācību gada sākumā vienoties ar skolu par to, kā diabēta aprūpe notiks ikdienā.
Pedagogiem būtu svarīgi zināt, ka bērnam var būt nepieciešams:
- paskatīties glikozes rādījumu arī stundas laikā;
- reaģēt uz sensora signālu;
- paēst vai padzerties ārpus ierastā starpbrīža;
- pārtraukt fizisku aktivitāti, ja glikozes līmenis kļūst pārāk zems;
- sazināties ar vecākiem, ja nepieciešams atbalsts lēmuma pieņemšanā.
Jo skaidrāka šī kārtība ir iepriekš, jo mazāk pārpratumu rodas gan bērnam, gan skolotājam.
Arī klasesbiedriem ir svarīgi saprast
Bērni ātri pamana atšķirības.
Ja lielākajai daļai klases telefons nav pieejams, bet vienam skolēnam tas drīkst atrasties blakus, ir pilnīgi dabiski, ka rodas jautājumi.
Tāpēc, ja bērns un ģimene tam piekrīt, ir vērtīgi vecumam atbilstoši izskaidrot klasei, ka dažiem cilvēkiem noteiktas ierīces ir nepieciešamas veselības dēļ.
Tā nav privilēģija.
Tā ir pielāgota vajadzība.
Šādas sarunas palīdz bērniem saprast, ka cilvēkiem var būt atšķirīgas veselības vajadzības, un vienlaikus mazina risku, ka bērns ar diabētu jūtas atšķirīgs vai spiests taisnoties.
Īpaši svarīgi – atpazīt hipoglikēmiju
Viens no būtiskākajiem riskiem 1. tipa diabēta gadījumā ir pārāk zems glikozes līmenis jeb hipoglikēmija.
Tā var attīstīties arī diezgan strauji.
Bērns var kļūt bāls, trīcēt, svīst, būt neparasti kluss vai, tieši pretēji, aizkaitināts. Var pasliktināties koncentrēšanās spējas un koordinācija.
Smagas hipoglikēmijas gadījumā bērns var zaudēt samaņu vai piedzīvot krampjus.
Tieši tāpēc sensora brīdinājumi ir tik nozīmīgi – tie palīdz reaģēt agrāk, pirms situācija kļuvusi smaga.
Skolai nav jābūt diabēta speciālistam – bet ir svarīgi zināt pamatus
No skolotāja netiek sagaidīts, ka viņš pārzinās visas diabēta ārstēšanas nianses.
Taču ir ļoti svarīgi zināt dažas būtiskas lietas:
kā atpazīt situāciju, kad bērnam nepieciešama palīdzība;
ko darīt hipoglikēmijas gadījumā;
kur atrodas bērnam nepieciešamie līdzekļi;
ar ko sazināties, ja rodas neskaidrības;
un kā nodrošināt bērnam iespēju veikt nepieciešamās darbības arī mācību laikā.
Šīs zināšanas rada daudz lielāku drošības sajūtu gan pedagogam, gan bērnam, gan ģimenei.
Aicinām iepazīties ar izglītojošajiem video
Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrība aicina pedagogus, skolu darbiniekus, trenerus, interešu izglītības vadītājus un ikvienu, kura ikdienā ir bērns ar 1. tipa cukura diabētu, iepazīties ar mūsu sagatavotajiem izglītojošajiem video.
Tajos vienkāršā un praktiskā veidā skaidrojam svarīgāko par bērna ikdienu ar diabētu, glikozes uzraudzību, hipoglikēmiju un rīcību situācijās, kad bērnam nepieciešama palīdzība. Jo drošību skolā neveido tikai noteikumi.
To veido arī zināšanas, sapratne un gatavība reaģēt.
Un bērnam ar diabētu iespēja izmantot telefonu var būt nevis atkāpe no noteikumiem, bet daļa no drošas un pilnvērtīgas dalības skolas dzīvē.
LATVIJAS BĒRNU UN JAUNIEŠU DIABĒTA BIEDRĪBA 