Kompensējamo medicīnisko ierīču saraksts, kas stājas spēkā 2019.gada 1.aprīlī

http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5c8b9770a9e1f.xlsx

Publicēts iekš Bez tēmas

No šī gada 15. marta Uzņēmumu reģistrā ir apstiprināts biedrības jaunais priekšsēdētājs

Vēlamies jūs informēt, ka šī gada 2. martā notika Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības kopsapulce, kurā valdes priekšsēdētāja Ināra Pužule paziņoja par savu lēmumu pārtraukt turpmāko darbību biedrībā.

Saskaņā ar biedrības valdes locekļu vēlēšanām, kas notika pagājušajā gadā, nākamais valdes kandidāts pēc balsošanas datiem ir Aleksejs Romanovs. Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības valdes locekļi Nataļja Grabčaka, Sarmīte Lomovceva, Inese Seržane, Lelde Rozentāle saskaņā ar statūtiem nobalsoja par to, ka biedrības priekšsēdētājs ir Aleksejs Romanovs.

Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības valde

Publicēts iekš Bez tēmas

Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības valdes vēstule Veselības ministrijai. Atbilde. 2019. gada februāris.

Lasīt vairāk: https://bernudiabets.lv/vmvest_260219_bernudiab-1-3-vestule/

Publicēts iekš Bez tēmas

Valde lūdz piedalīties Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības biedru kopsapulcē, š.g. 02. martā Paula Stradiņa vēstures medicīnas muzejā

Cien. Vecāki, jaunieši!

Valde lūdz piedalīties Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrības biedru kopsapulcē, š.g. 02. martā Paula Stradiņa vēstures medicīnas muzejā, (Jābrauc no stacijas līdz pieturai Medicīnas muzejs; trolejbuss 19, autobusi 20, 24.)

No plkst.11.00 – dalībnieku reģistrācija.

11.00 – 11.40 – Medicīnas firmu piedāvāto medikamentu un palīgierīču izstāde. Aicināti piedalīties glikometru Viva Chek, Accu-Chek, FeeStyle Optium Neo, Contur PLUS izplatītāji.

Darba kārtībā

11.45 – 12.45 – lekcija ”Mīti un realitāte par cukura diabētu” lektore diabēta apmācības māsa Ilze Veilande. Diskusija.

12. 45 – 13.00 – atskaite par 2018. gadā paveikto un izvērtējums – LBJDB priekšsēdētāja I.Pužule. Finanšu atskaite – Kristīne Kauliņa. 2019. gada darba plāna apstiprināšana. Informācija par plānotajiem apmācības – rehabilitācijas pasākumiem bērniem ar diabētu 2019. gadā.

13.00 – 13.20 – vecāku socializācijas projekti – pieredzē dalās A. Romanovs.

13.20 – 13.40 – izmaiņas Statūtos. Apspriešana un pieņemšana.

Būs pieejami informācijas materiāli: žurnāli“ Saule “, Buklets „Skolotājiem un bērnudārzu darbiniekiem par cukura diabētu”, “Fiziskās aktivitātes un sports personām ar 1.tipa diabētu.”

13.30– 14.00 –  kafijas pauze, diskusijas pie kafijas tases.

11.45 – 13.30 – bērniem ekskursija pa muzeju ar gidu un audzinātāju.

Pasākumu plānots beigt ~ plkst. 14.oo.

Ar cieņu Ināra Pužule LBJDB valdes priekšsēdētāja.

Informācija, mob. 29484909 vai e-pasts bernudiab@gmail.com

Publicēts iekš Bez tēmas

INICIATIVA: nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās

Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā un Veselības ministrijā

Slimība nežēlo nevienu, kas nevērīgi izturas pret savu veselību. Diabēta komplikācijas noved pacientus līdz invaliditātei, un tad valstij tāda cilvēka uzturēšana izmaksā 3-4 reizes dārgāk. Tāpēc jau pašā sākumā jālikvidē invaliditātes cēloņi. Lai to īstenotu, nepieciešams regulārs cukura līmeņa asinīs monitorings.

Problēmas risinājums: valsts finansējums glikēmijas testa strēmelēm un nepārtrauktas glikozes kontroles sistēmām, kā arī individuālā budžeta principa izveidošana, lai paši pacienti pieejamā finansējuma apjomā varētu iegādāties glikēmijas testa strēmeles vai nepārtrauktas glikozes kontroles sistēmu.

Aiciniet parakstīties draugus, radus, paziņas! Dalieties ar iniciatīvu un aktīvi to popularizējiet Facebook, Twitter, draugiem.lv, Instagram – no sociālajiem portāliem nāk vislielākā parakstītāju plūsma!

Aicinām ikvienu atbalstīt šo inciatīvu un atdot par to balsi, kā arī padalīties ar linku: https://manabalss.lv/i/1472

Publicēts iekš Bez tēmas

⚠️ Vēlamies informēt, ka WhatsApp ir izveidota slēgta grupa “Cucuriņš”, kura darbojas jau no augusta mēneša.

Šī grupa ir domāta, lai ātri un efektīvi palīdzētu cilvēkiem ar 1TCD. Grupā var apmainīties ar pieredzi, risināt aktuālus, kā arī ikdienas jautājumus. Starp grupas biedriem nav pieņemami strīdi, personiski aizvainojumi, atšķirīgas pieredzes vai viedokļu nievājoša kritika. Grupā izteiktā informācija ir uzskatāma par konfidenciālu. Nav pieļaujama tās pārpublicēšana personām ārpus grupas. Administrators patur tiesības bez brīdinājuma dzēst neatbilstošus ierakstus vai komentārus. Ja persona neievēro noteikumus, tā pēc diviem brīdinājumiem tiek izslēgta no grupas.

Visi, kas vēlaties, varat pievienoties, piesakoties grupas administrācijai:

✅Inga Gribuste-Romanova (tel .+371 28213576)

✅Nataļja Grabčaka (tel.+371 27487448)

✅Kristīne Kauliņa (tel.+371 29511689)

Publicēts iekš Bez tēmas

Kā būt vecākiem, kuru bērns saslimis ar cukura diabētu? Stāsta psihiatre Dr. Ilona Sprūģe

“Pasaules Diabēta dienas – 2018 tēma ir “Diabēts un ģimene”. Cukura diabēts ir kā nelūgts viesis, kas ierodas mājās uz palikšanu. Tas neizbēgami ietekmē ikvienu ģimenes locekli. Daudz kas ģimenes dzīvē varēs palikt kā iepriekš, taču vajadzēs arī mainīties. Ģimenei ir svarīga loma un palīdzot ģimenes locekļiem izprast tās pārmaiņas , kas pakāpeniski jāievieš, var atvieglot šo jauno situāciju un gūt atbalstu.

Kā būt vecākiem, kuru bērns saslimis ar cukura diabētu? Par vecāku un pusaudžu emocionāliem   aspektiem Latvijas Diabēta federācijas prezidente Dr. Indra Štelmane  jautāja Dr. Ilonai Sprūģei, MBA, psihiatre SIA „Limbažu slimnīca”, VSAC „Rīga” un SIA „Premium Medical” speciālistei.

“Kad mamma un tētis uzzina par cukura diabētu savam bērnam, vecākiem nepieciešams laiks fakta izsērošanai, jo nekas nevar būt bēdīgāks un satraucošāks par bērna veselības un dzīvības apdraudējumu. Ģimenei ir īsta krīze. Vecāki var justies vainīgi, ka tā ir noticis.. Viņi var domāt, ka bērnam nekad nebūs iespējama normāla dzīve.. Ģimene satiekas ar daudziem speciālistiem – bērnu endokrinologu, ģimenes ārstu, pediatru, medicīnas māsu, dietologu vai uztura speciālistu, un visi var būt nozīmīgs atbalsta avots. Ātrāka slimības pieņemšana ģimenē palīdzēs samazināt un attālināt cukura diabēta sarežģījumus, kā arī nodrošināt bērna attīstību kopumā. Svarīga sadarbība ar visiem speciālistiem, tai palīdz, ka visi kopā ir orientēti uz nepārtrauktu izziņu, jo arī mediķi piedzīvo plašu emociju amplitūdu, esot kopā ar slimu bērnu.

Jau pagājušā gadsimta vidū tika konstatēts, ka bērna, kas nonāk slimnīcā ar ketoacidozi (dzīvību apdraudošs 1. tipa cukura diabēta sarežģījums), emocionālajām vajadzībām jāpievērš tik pat liela uzmanība kā vajadzībai pēc ēdiena vai zālēm (Prugh, et al, 1952). Nav nevienam vairs šaubu par to, ka vismaz vienam vecākam jābūt bērnam blakus, pretējā gadījumā traumu esot slimnīcā padziļinās bailes tikt atstātam, kas bērnam ir lielāks stresa faktors nekā pati saslimšana.

Kovacs et al (1990) secina, ka pirmajā gadā pēc cukura diabēta diagnozes jaunākā skolas vecuma bērniem novēro depresijas un trauksmes simptomus. Tādēļ nepieciešama savlaicīga un pareiza palīdzība.

Diemžēl mūsdienās ir arī 2. tipa cukura diabēta saslimšanas gadījumi bērniem ar palielinātu ķermeņa svaru, kas prasa ieviest tūlītējas izmaiņas ģimenes ēšanas tradīcijās un paradumos, varētu apgalvot, ka par pacientu kļūst visa ģimene.

Nereti, rūpējoties par mazo slimnieku, mammas rūpēm pievienojas pašas neatpazīta trauksme un bailes, un bērns tiek apkalpots un appuišots neatbilstoši sava vecuma vajadzībām, tiek pārlieku kontrolēts, liedzot viņam pašam atklāt pasauli un līdz ar to attīstīties. Ja mamma ir baiļu pārņemta, viņa neredz, ka bērns var kaut ko arī pats. Tā ir hiperaprūpe jeb pāraprūpe, kas var nākotnē radīt pārāk lielu atkarību no citiem un bezspēcību dzīves izaicinājumu priekšā, no kuriem viens no lielākajiem ir būšana kopā ar hronisko slimību. Svarīgi bērnam jebkurā vecumā dot tik daudz brīvības, cik viņš spēj ar to tikt galā pats.

Par pusaudžiem un cukura diabētu

Kā iemācīt pusaudzi ar cukura diabētu par sevi rūpēties? Šim dzīves posmam raksturīgā eksperimentēšana, dumpošanās, protests pret visu pasauli un riska uzņemšanās saistīta ar attīstībai tik ļoti nepieciešamo vēlmi pašam kontrolēt savu likteni. Tas var pasliktināt cukura (glikozes) līmeņa kontroli asinīs un slimības gaitu. Konflikti ģimenē un ģimenes disfunkcija tikai pasliktina slimības gaitu. Pusaudži ar labāku pašcieņu un iekšējās kompetences sajūtu labāk pārvar grūtības pie hroniskām slimībām (Frank, 2005). Pie augstāka HbA1c* līmeņa pusaudžiem biežāk novēro depresiju (Whittemore et al, 2002). Nepietiekama glikozes kontrole, ketoacidoze var būt rādītāji, ka pusaudzis un ģimene neizprot slimību. Ēšanas traucējumi, kas kļūst aktuāli šajā vecuma grupā, īpaši meitenēm, slimības norisi pasliktina. Vairums jauniešu iemācās aprūpēt sevi cukura diabēta sakarā, bet tikt galā ar depresiju un ēšanas traucējumiem, piedzīvot atkārtotu ketoacidozi vieniem pašiem nav pa spēkam. Biežākās ģimenes disfunkcijas pazīmes ir skolēna neiešana uz skolu, emocionāla nevērība ģimenē (neinteresēšanās, neieklausīšanās, vienaldzība, visas atbildības uzlikšana uz pusaudzi, priekšlaicīgs mudinājums pusaudzim būt patstāvīgam glikozes kontrolēšanā), arī atkārtotas ketoacidozes situācijas. Jautājums „kas šobrīd tev ir grūtākais?” ļautu jaunajam cilvēkam justies drošāk ar savu slimību. Svarīgi ģimenei būt klāt, kad tas ir nepieciešams, neprasīt būt perfektam attiecībā pret glikozes kontroli, neizdarīt spiedienu, ļaut pusaudzim lēnām virzīties autonomijas virzienā, kur ātrumu nosaka viņš pats.

Kā psihiatrs savā praksē esmu sastapusies ar nepietiekamu valsts atbalstu elementārā un savlaicīgu asistenta pakalpojuma nodrošināšanā skolēniem ar hroniskām slimībām, tai skaitā ar cukura diabētu. Kāds pirmo klašu skolnieks pats nevar injicēt insulīnu.. Asistenta pakalpojums viņam ir dzīvībai nepieciešams. Tāda politika vecākiem rada tikai dusmas un bezspēcību, kas ārkārtīgi samazina nepieciešamo atbalstu bērnam.

Gana laba cukura kontrole asinīs ir atkarīga no laba psiholoģiskā mikroklimata ģimenē. Siltus un vienlaikus struktūru dodošus vecākus kopumā saista ar labāku cukura diabēta kontroli bērniem un pusaudžiem. Ģimenei nepieciešams apzināt savus resursus un arī vājās vietas. Šādās situācijās ne ar ko neaizstājamas ir psiholoģiska konsultēšana, kognitīvi biheiviorālā terapija, ģimenes sistēmas terapija un psihodinamiskā psihoterapija, tās var uzlabot ne tikai emocionālo līdzsvaru ģimenē, bet arī glikozes kontroli bērniem ar 1. tipa cukura diabētu (Winkley et al, 2006). Tādēļ cukura diabēta aprūpē bērniem īpaši svarīgi piesaistīt arī mentālās veselības speciālistus – psihologus, psihoterapeitus, psihiatrus, sociālos darbiniekus.

 

* – Glikohemoglobīns, glikozētais hemoglobīns, pēc tā var spriest par vidējo glikozes daudzumu asinīs pēdējo trīs četru mēnešu laikā. Jo tas lielāks, jo pieaug slimības sarežģījumu attīstības risks.

Publicēts iekš Bez tēmas