EASD 54. konference Berlīnē

          No 1. līdz 5. oktobrim 2018. gadā Latvijas Diabēta Federācijas un Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības pārstāvji piedalījās EASD (European Association for the Study of Diabetes) 54. konferencē Berlīnē. Capture_4_54.konfEuropean Association for the Study of Diabetes ir dibināta un aktīvi darbojas kopš 1965. gada. Asociācijas mērķis ir atbalstīt un veicināt zinātnisku darbību diabēta izpētes jomā. Minētā konference ir nozīmīgākais starptautiskais pasākums, kurš vienkopus pulcēja ~ 16000 dalībniekus no 132 valstīm.

 

Šogad, kā jau ierasts, konferencē piedalījās dažādu veselības nozaru speciālisti, biedrību un diabēta industrijas pārstāvji no visas pasaules, lai noklausītos pasaules vadošo profesionāļu lekcijas, apmeklētu izstāžu stendus, veidotu kontaktus un sadarbības iespējas ar citu valstu diabēta biedrībām.

          EASD konference sniedz iespēju iepazīties ar diabēta produkcijas ražotāju jaunākajām medicīnas ierīcēm, kuras būtiski atvieglo diabēta pacientu ikdienu. Šī gada atklājums un viena no pēdējā laika inovācijām ir Freestyle Libre 2 jaunās paaudzes glikozes sensors, kurš ne tikai bez asins piliena nosaka glikozes līmeni, bet arī ar skaņas signālu ziņo par hipo- vai hiperglikēmijas iestāšanos. Balstoties uz sensora sniegto informāciju, lietotājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai efektīvi normalizētu glikēmijas līmeni.

Capture_1_54.konf

FreeStyle Libre 2 sistēma sniedz pacientiem lielāku brīvību diabēta pārvaldīšanā. Īpaši tas ir svarīgi pacientiem, kuri nejūt hipoglikēmijas epizodes,
sevišķi miega laikā.
Ar diabētu slimo bērnu vecākiem FreeStyle Libre 2 skaņas signālu sistēma spēj nodrošināt mieru un drošības sajūtu par savu bērnu.

         

          Abbott kompānija prezentēja arī veikto pētījumu par FreeStyle Libre sistēmas pozitīvo ietekmi uz glikozētā hemoglobīna (HbA1C) samazināšanos. Šī rādītāja uzlabošanos novēroja gan 1., gan 2. tipa diabēta pacientiem visās vecuma grupās. Protams, lielāks samazinājums novērots tiem pacientiem, kuriem sākotnēji HbA1C ir augstāks. Pētījumā piedalījās 1338 dalībnieki, kuru vidējais HbA1C samazinājums ir 0,56%.

Lai gan FreeStyle Libre 2 sistēma šobrīd ir pieejama tikai Vācijā, LBJDB turpina strādāt un cīnīties par to, lai šāda ierīce būtu pieejama arī Latvijā un tā tiktu finansēta no valsts budžeta.

Tāpat konferences apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar Roche Diabetes Care piedāvāto ķirurģiski implantējamo Eversense sensoru, kura darbības laiks ir 180 dienas un kurā ir integrēts vibrācijas trauksmes signāls. Sensors tiek implantēts augšdelma zemādā ar nelielas incīzijas palīdzību. Tas darbojas ar noņemamu un uzlādējamu raidītāju un ērtu viedtālruņa lietojumprogrammu, kas ļauj diabēta pacientiem justies droši jebkurā dzīves situācijā.

Capture_2_54.konf

Gan FreeStyle Libre 2 sistēma, gan Roche un arī citu ražotāju piedāvātie sensori ir diabēta aprūpes nākotne. Ļoti pozitīvi vērtējams Roche pārstāvju oficiāli paustais viedoklis, ka tuvāko 5 gadu laikā visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem būtu jāpāriet uz sensoru izmantošanu glikozes monitorēšanā.

Kopumā EASD konference Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrībai ir lieliska iespēja iegūt un vēlāk dalīties ar vērtīgajām zināšanām par aktuālajiem jautājumiem un inovācijām diabēta aprūpes un pētniecības jomā. Nākamā 55. EASD zinātniskā konference notiks 2019. gadā Barselonā. Šis ikgadējais pasākums sola piedāvāt aizraujošu ieskatu jaunākajos pētījumos visos diabetoloģijas aspektos.

Capture_3_54.konf

Kristīne Kauliņa

 

Pasākums Tervetē

Vēlamies padalīties savās atmiņās no pasākuma Tērvetē, kas notika 22. septembrī.

Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, mēs bijām sapulcējušās 10 ģimenes. Laiks arvien uzlabojās. Tas mūs visus iepriecināja, un mēs devāmies aizraujošā piedzīvojumā, kurā mūs pavadīja mūsu jaukais gids. Fotogrāfijas pastāstīs jums par pozitīvajām emocijām un tās dienas labo garastāvokli.

 

17.novembrī 2018.gadā LBJDB rīko informācijas dienu “Atpazīsti diabētu – izglāb dzīvību”.

Projekts atbalstīts no Latvijas Diabēta federācijas. No plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Kalnciema tirdziņā.

Projekta mērķis: Pasaules Diabēta dienas ietvaros, LBJDB rīko aktivitāti, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuriem pastāstīt par diabētu un kāpēc par to ir svarīgi zināt. Kalnciema tirgū veidosim radošo darbnīcu, kur kopā ar bērniem varēsim radīt atstarotājus, uzrunāsim vecākus, lai izstāstītu par diabētu.

 

Kāpēc atstarotājs – jo bieži vien bērns ar diabētu citiem cilvēkiem nav pamanām, bet ja būsi zinošs, to laikus var saredzēt un izglābt no nelaimes!

Tiks izveidots veselīgā uztura stends, kur pieaicinātais uztura speciālists no SIA OnPlatekas informēs par veselīgo dzīvesveidu. Stendā būs OnPlate veselīgā uztura šķīvji.

 

Projekta vadītāja Landa Jaunzema lūdz pieteikties brīvprātīgos, zvanot                     mob. 29297751 vai rakstot landa_jaunzema@inbox.lv, kuri vēlās palīdzēt organizēt šo pasākumu.

Uz tikšanos.

14. novembris – Pasaules diabēta diena. Roberta mammas Landas stāsts……

Novembra mēnesi mēdz dēvēt arī diabēta mēnesi, kad visā pasaule tiek aktualizētas diabēta problēmas..

Mazliet vēstures.

Līdz 1921.gadam diabētu ārstēja ar badošanos. Samazināta uztura uzņemšana bija pirmais reālais cukura diabēta ārstēšanas veids.
1921. gada Kanādā, Toronto universitātē, pētnieku grupas: Bantings, Bests, Kollips un Makleods, veiktajos pētījums tiek atklāts insulīns. 1922 gada 23. janvārī pirmais pacients, kurš tika ārstēts ar insulīnu bija mazais zēns — Leonardo Tompsons. 
No rīta viņa cukura līmenis asinīs
bija ļoti strauji samazinājies. Kopš tā laika insulīns ir izglābis miljoniem cilvēku dzīvības.
No 2007. gada, 14. novembris ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Diabēta diena un šīs dienas simbols ir zils gredzens “Vienoti diabētam”.

Šajā un nākamajā gadā Pasaules diabēta dienas tēma ir “Diabēts un ģimene”, lai palielinātu sabiedrības izpratni par diabēta ietekmi uz ģimenē un veicinātu ģimenes pozitīvo lomu diabēta ārstēšanā, aprūpē un profilaksē.

Roberta mammas Landas stāsts……

Meklējot patiesību ir jāņem vērā abas stāsta puses

2018. gada 09. martā, mans 6 gadīgais dēls nonāca slimnīcā ar paaugstinātu cukuru līmeni. Šī diena noteikti ir atskaites punkts, kad mūsu dzīves sadalījās pirms un pēc, jo tieši tad mums paziņoja, ka dēlam ir 1.tipa diabēts.

Viennozīmīgi pirmais bija neziņa par to, ko gan nozīmē šī diagnoze. Pēc tam iestājās šoks, ka bērnam visu atlikušo mūžu ir jāveic insulīna injekcijas, ka tas nav ārstējams un joprojām neatbildēts jautājums – kāpēc?

Slimnīcā pavadījām 2 nedēļas, kur mūs apmācīja sadzīvot ar diabētu un to, ka nevajag to uztvert par slimību, bet par jaunu dzīvesveidu. Šīs bija grūtākās mūsu dzīves 2 nedēļas, jo vīrs atradās kopā ar mazāko dēlu, komunikācija palika saasināta, katrs no mums meklēja vainu sevī. Katrs no mums bija gatavs no visa atteikties, lai atvieglotu dēlam sāpes. Taču pēc pāris dienām, kad satiku citu cukuriņu mammu slimnīcas nodaļā, kuru bērniņam bija tikai 10 mēneši, un redzot kā viņa ar to tiek galā, es sapratu, ka raudāšana un diabēta nepieņemšana nepalīdzēs, ka tikai saņemoties, es spēšu palīdzēt savam dēlam, jo tagad esmu viņam vajadzīga vēl vairāk kā līdz šim. Lai palīdzētu, man jāattīra prāts no miljons jautājumiem un atbilžu meklēšanas, lai prāts kļūst skaidrs. Jo tikai skaidrā prātā spēšu funkcionēt un apzināties, ko un kā jādara.

Tad nu sāku izrunāšanos pašai ar sevi. Sapratu, ka atbildes meklēšana neko nedos, ka tas neko nemainīs un vieglāk nevienam no tā nekļūs, it īpaši, ņemot vērā, ka 1.tipa diabēta diagnozei neviens joprojām nevar rast izskaidrojumu, tad nejūtos tik zinoša šajā sfērā, lai izdarītu pasaules atklājumu. Tāpēc es šo diagnozi pieņēmu kā faktu. Faktu, ar kuru šobrīd esmu spējīga pieņemt, bet nekad nesamierināšos. Godīgi – man tas palīdzēja, es sāku vairāk runāt ar citiem un vīram skaidrot, ka mēs neesam vainīgi, mums ne no kā nav jāatsakās, jo mēs taču nevēlamies vēlāk pārmest dēlam, ka diabēta dēļ neesam kaut ko sev vai viņam atļāvuši darīt. Tieši otrādi mums jāspēj viņam parādīt, ka dzīve turpinās. Jā, nedaudz savādāka, bet viņš spēs darīt visu, ko darīja līdz šim un vēl vairāk.

Diemžēl, pēc pāris dienām slimnīcā iestājās jauns 1.tipa diabēta pacients, kuram bija 1,5 gadi un sagrauti vecāki. Es uzreiz piedāvāju, ja nepieciešams – varu aiziet un vienkārši atbalstīt. Mēs sastapāmies un neko nevajadzēja teikt, asarās pazudušās acis visu izteica pašas, es apķēru un tajā brīdī sapratu, cik ļoti viņai sāp.

Tad es sapratu, ka no diabēta nav pasargāts neviens bērns un to, ka vecāki ir neinformēti un nezin kur meklēt atbalstu un palīdzību, tāpēc es uzreiz iestājos Latvijas jauniešu un bērnu diabēta biedrībā un sāku pati aktīvi iesaistīties, izveidoju blogu, lai rastu sev, iespējams arī citiem, atbildes – kā sadzīvo ar diabētu?

Neskatoties uz emocionāliem pārdzīvojumiem, mūsu ģimenei bija un ir jāsastopas ar dažādam Latvijas sistēmas nepilnībām, kur cieš viennozīmīgi mēs un mūsu bērns. Tāpēc savā blogā rakstu kā mēs tiekam galā ar dažādam dzīves situācijām, saskaroties ar diabētu. Neviens nestāsta kā ir patiesībā dzīvot ar to, kā ir celties bailēs katru nakti vairākas reizes, lai zinātu, ka cukura līmenis neapdraud bērna dzīvību, kā ir turpināt ikdienas dzīvi strādājot, izklaidējoties un sadzīvot ar diabētu – to visu tikai katrs uz savas pieredzes spēj atbildēt, jo ikkatrs no mums ir ļoti individuāls.

Atgriežoties ikdienas gaitās, bērnam mēģinājām neko nemainīt, protams, ievērojot ēšanas lietās noteiktu ogļhidrātu daudzumu attiecība pret insulīnu. Ja gribēja kādu našķi, mēs to „pierēķinājām”. Turpinājām iet uz treniņiem, turpinājām izklaidēties ārpus mājas, turpinājām našķoties un rīkoties spontāni. Un es neteiktu, ka mēs tiekam ideāli galā, bet mēs cenšamies, un katrs rezultāts ir pieredze, kas mūs māca būt stiprākiem!

Iestājoties slimnīcā vidējais glikozes rādītājs bija 12,6, kas nav labi, pēc 3 mēnešiem tas bija jau 6,9. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, taču pēc 5 mēnešiem, sāku aizdomāties vai tas ogļhidrātu daudzums, ko turpinām ļaut ēst mūsu dēlam nav par liels? Es sāku padziļinātāk pētīt ar kādiem produktiem var aizvietot augsti ogļhidrātu saturošos produktus. Atklāju sev mandeļu miltus, ko uzreiz izmēģināju kulinārijā. Plānoju arī radīt kraukšķīgus cepumus, ko dēls bez bailēm var panašķoties, kad labpatīkas. 06. septembrī saņēmām atbildes no analīzēm, rezultāts – 7,0, līdzīgs iepriekšējam, stabili turamies apmierinošajā joslā, bet tas man ir kā signāls, ka tomēr kaut kas jāmaina, lai uzlabotu rezultātus un nokļūtu joslā – laba diabēta kompensācija. Turpinām strādāt.

Šogad uzsākām skolas gaitas, priekšā daudz pārbaudījumu, bet mēs esam tam gatavi, jo apkārt ir ģimenes, kas saprot mūs un palīdz. Žēl, ka cilvēkam plašāka sirds paliek nelaimē nokļūstot, bet pateicoties diabētam, viennozīmīgi esam pārskatījuši mūsu vērtības skalu. Esam kļuvuši gudrāki, nezinu vai prātīgāki, bet viennozīmīgi ir vēlme palīdzēt citām jaunajām ģimenēm, gan informēt sabiedrību kopumā. Un patīkami, ka esam iepazinuši daudz labu un ļoti atsaucīgu cilvēku. Diemžēl, šī diagnoze tomēr lielākoties liek palikt savā ģimenē, noslēgties vai pat slēpt šo faktu – es noteikti vēlos pastāstīt un parādīt, lai jau no bērnu kājas mans dēls saprot, ka diabētu nevajag slēpt no citiem. Ar sapratni izturos pret citiem, kuriem ikdienā nākas ar manu dēlu komunicēt – neprasu, lai kontrolē diabētu kā to darām mēs, jo tas nav iespējams, viņi nedzīvo šo dzīvi un viņi var tikai palīdzēt mums. Tāpēc vienmēr racionāli pieeju lietām, jābūt komunikācijai, lai būtu rezultāts.

Pašai personīgi atvērās aizkulises, kas iepriekš pat nebija redzamas. Ieskatījos problēmas saknē gan mūsu valstī, gan pasaules mērogā. Diemžēl rūgtākais ir, ka saslimšanas gadījumu paliek aizvien vairāk, bet medicīna ir ļoti dārga. Labi, ka mums apmaksā insulīnu. Mēs visi mainījāmies, jo pēc tāda satricinājuma ir grūti nemainīties. Bet kopumā, pagaidām mūsu ģimene nav ļoti mainījusi savus paradumus, jo vienmēr esam bijuši aktīvi un labprāt devāmies mazākos, lielākos braucienos. Šobrīd uzskatu, ka mēs paši esam savas laimes kalēji un tagad katrs mana bērna sasniegums ir vēl saldāks kā līdz šim. Esam kļuvuši daudz emocionālāki, vienmēr vēlējos brīvdienas pavadīt ģimenē, bet ne vienmēr apstākļi to ļāva, bet tagad saprotam, cik tas ir svarīgi.

Diabētu salīdzinu ar maza bērna piedzimšanu – tas arī ir kaut kas jauns un nezināms un no tā ir bail. Sākumā skaitām dienas, nedēļas, mēnešu, gadus… Visiem, kam ir diabēts ir vienmēr ko apspriest un pajautāt, padalīties un uzzināt, ko jaunu. Tas ir stāsts, kas jāizstāsta izdzīvojot to.

Stāsta autore Landa Jaunzema

 

nor
cof
sdr

14. novembrī 2018. gadā Latvijas Diabēta federācijas rīkoto informācijas dienu veltītu Pasaules diabēta dienai.

No plkst.14.00 līdz 17.00 Rīgas Centrāltirgū Sakņu paviljonā. Šoreiz pasākums notika Pasaules  diabēta  dienas ietvaros par tēmu “Ģimene un diabēts”. Pasākuma ideja par to, ka ģimenei, kurā ir diabēts, ir jābūt fiziski aktīvai un jālieto veselīgs uzturs. Pasākumā tiks piedāvātas uztura speciālista konsultācija un nodarbības ar fizioterapijas studentiem.

Aicinām atbalstīt pasākumu. Uz tikšanos.

2018. gada, 10.novembrī bukleta „Fiziskās aktivitātes un sportošana personām ar 1. tipa diabētu” atklāšanas seminārs

2018.gada 10.novembrī Latvijas Diabēta federācija, RDIKSD Sabiedrības integrācijas programmas projekta , Rīgas cukura diabēta pacientu sociālā integrācijas sabiedrībā „Nepaliec malā” ietvaros, notiks bukleta „Fiziskās aktivitātes un sportošana personām ar 1. tipa diabētu” atvēršanas seminārs.

 

 

 

 

Semināra norises vieta:

Rixwell Hotel Konventa Sēta, Kalēju iela 9/11, Rīga, plkst 10.00-13.00.

Aicinām atbalstīt un piedalīties!

PROGRAMMĀ

09.45-10.15 Dalībnieku reģistrācija
10.15-11.00 Vai esam aktīvi?

Aptaujas rezultāti par 1.tipa diabēta pacientu fizisko aktivitāšu paradumiem

 

Indra Štelmane, projekta vadītāja
11.00-12.00 Bukleta „Fiziskās aktivitātes un sportošana personām ar 1. tipa diabētu” prezentācija.

Padomi drošākām aktivitātēm

Iveta Dzīvīte-Krišāne, BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste, endokrinoloģe
12.00-12.50 „Cukura diabēts nav šķērslis aktīvam dzīvesveidam”- personīgas pieredzes stāsti Annija Roga, fitnesa trenere.                   Pāvels Rozens, profesionāls sportists
12.50-13.00 Kafija, tēja, uzkodas

 Uz tikšanos!

NVO namā atklās izstādi “NVO stāsti Latvijas simtgadē”

24.oktobrī, Latviešu bērnu un jauniešu dieabēta biedrība piedalījās izstādē “NVO stāsti Latvijas simtgadē”.

Izstādē būs apkopoti vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju (NVO) stāsti par to tapšanu, vērtībām un misiju, atspoguļoti organizāciju dzīvē svarīgākie notikumi un sasniegumi, ar kuriem lepoties.

Fotogrāfijas, apraksti, citāti, skaitļi, vēlējumi, grafiki, atsauksmes – katra NVO radošā veidā raksturo savas biedrības vai nodibinājuma darbību, svarīgākos pieturpunktus, aktīvākās personības, līdz šim paveikto. Vienlaikus stāstos jūtami spēcīgi iedīgļi  nākotnes darbiem un iecerēm, vēlme un pārliecība strādāt nosprausto mērķu un sabiedrības labā. Turklāt visus NVO stāstus caurstrāvo kopīga iezīme – apvienošanās un dalība organizācijās ir biedru sirdslieta.

 

 

 

 

 

 

 

Izstāde “NVO stāsti Latvijas simtgadē” NVO nama (Ieriķu ielā 43A) 1. un 2. stāva gaiteņos būs skatāma līdz gada beigām. NVO nams apmeklētājiem atvērts darbadienās un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 21.00.

http://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=nvo-nama-atklas-izstadi-nvo-stasti-latvijas-simtgade-1279