17.novembrī 2018.gadā LBJDB rīko informācijas dienu “Atpazīsti diabētu – izglāb dzīvību”.

Projekts atbalstīts no Latvijas Diabēta federācijas. No plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Kalnciema tirdziņā.

Projekta mērķis: Pasaules Diabēta dienas ietvaros, LBJDB rīko aktivitāti, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuriem pastāstīt par diabētu un kāpēc par to ir svarīgi zināt. Kalnciema tirgū veidosim radošo darbnīcu, kur kopā ar bērniem varēsim radīt atstarotājus, uzrunāsim vecākus, lai izstāstītu par diabētu.

 

Kāpēc atstarotājs – jo bieži vien bērns ar diabētu citiem cilvēkiem nav pamanām, bet ja būsi zinošs, to laikus var saredzēt un izglābt no nelaimes!

Tiks izveidots veselīgā uztura stends, kur pieaicinātais uztura speciālists no SIA OnPlatekas informēs par veselīgo dzīvesveidu. Stendā būs OnPlate veselīgā uztura šķīvji.

 

Projekta vadītāja Landa Jaunzema lūdz pieteikties brīvprātīgos, zvanot                     mob. 29297751 vai rakstot landa_jaunzema@inbox.lv, kuri vēlās palīdzēt organizēt šo pasākumu.

Uz tikšanos.

Publicēts iekš Bez tēmas

14. novembris – Pasaules diabēta diena. Roberta mammas Landas stāsts……

Novembra mēnesi mēdz dēvēt arī diabēta mēnesi, kad visā pasaule tiek aktualizētas diabēta problēmas..

Mazliet vēstures.

Līdz 1921.gadam diabētu ārstēja ar badošanos. Samazināta uztura uzņemšana bija pirmais reālais cukura diabēta ārstēšanas veids.
1921. gada Kanādā, Toronto universitātē, pētnieku grupas: Bantings, Bests, Kollips un Makleods, veiktajos pētījums tiek atklāts insulīns. 1922 gada 23. janvārī pirmais pacients, kurš tika ārstēts ar insulīnu bija mazais zēns — Leonardo Tompsons. 
No rīta viņa cukura līmenis asinīs
bija ļoti strauji samazinājies. Kopš tā laika insulīns ir izglābis miljoniem cilvēku dzīvības.
No 2007. gada, 14. novembris ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Diabēta diena un šīs dienas simbols ir zils gredzens “Vienoti diabētam”.

Šajā un nākamajā gadā Pasaules diabēta dienas tēma ir “Diabēts un ģimene”, lai palielinātu sabiedrības izpratni par diabēta ietekmi uz ģimenē un veicinātu ģimenes pozitīvo lomu diabēta ārstēšanā, aprūpē un profilaksē.

Roberta mammas Landas stāsts……

Meklējot patiesību ir jāņem vērā abas stāsta puses

2018. gada 09. martā, mans 6 gadīgais dēls nonāca slimnīcā ar paaugstinātu cukuru līmeni. Šī diena noteikti ir atskaites punkts, kad mūsu dzīves sadalījās pirms un pēc, jo tieši tad mums paziņoja, ka dēlam ir 1.tipa diabēts.

Viennozīmīgi pirmais bija neziņa par to, ko gan nozīmē šī diagnoze. Pēc tam iestājās šoks, ka bērnam visu atlikušo mūžu ir jāveic insulīna injekcijas, ka tas nav ārstējams un joprojām neatbildēts jautājums – kāpēc?

Slimnīcā pavadījām 2 nedēļas, kur mūs apmācīja sadzīvot ar diabētu un to, ka nevajag to uztvert par slimību, bet par jaunu dzīvesveidu. Šīs bija grūtākās mūsu dzīves 2 nedēļas, jo vīrs atradās kopā ar mazāko dēlu, komunikācija palika saasināta, katrs no mums meklēja vainu sevī. Katrs no mums bija gatavs no visa atteikties, lai atvieglotu dēlam sāpes. Taču pēc pāris dienām, kad satiku citu cukuriņu mammu slimnīcas nodaļā, kuru bērniņam bija tikai 10 mēneši, un redzot kā viņa ar to tiek galā, es sapratu, ka raudāšana un diabēta nepieņemšana nepalīdzēs, ka tikai saņemoties, es spēšu palīdzēt savam dēlam, jo tagad esmu viņam vajadzīga vēl vairāk kā līdz šim. Lai palīdzētu, man jāattīra prāts no miljons jautājumiem un atbilžu meklēšanas, lai prāts kļūst skaidrs. Jo tikai skaidrā prātā spēšu funkcionēt un apzināties, ko un kā jādara.

Tad nu sāku izrunāšanos pašai ar sevi. Sapratu, ka atbildes meklēšana neko nedos, ka tas neko nemainīs un vieglāk nevienam no tā nekļūs, it īpaši, ņemot vērā, ka 1.tipa diabēta diagnozei neviens joprojām nevar rast izskaidrojumu, tad nejūtos tik zinoša šajā sfērā, lai izdarītu pasaules atklājumu. Tāpēc es šo diagnozi pieņēmu kā faktu. Faktu, ar kuru šobrīd esmu spējīga pieņemt, bet nekad nesamierināšos. Godīgi – man tas palīdzēja, es sāku vairāk runāt ar citiem un vīram skaidrot, ka mēs neesam vainīgi, mums ne no kā nav jāatsakās, jo mēs taču nevēlamies vēlāk pārmest dēlam, ka diabēta dēļ neesam kaut ko sev vai viņam atļāvuši darīt. Tieši otrādi mums jāspēj viņam parādīt, ka dzīve turpinās. Jā, nedaudz savādāka, bet viņš spēs darīt visu, ko darīja līdz šim un vēl vairāk.

Diemžēl, pēc pāris dienām slimnīcā iestājās jauns 1.tipa diabēta pacients, kuram bija 1,5 gadi un sagrauti vecāki. Es uzreiz piedāvāju, ja nepieciešams – varu aiziet un vienkārši atbalstīt. Mēs sastapāmies un neko nevajadzēja teikt, asarās pazudušās acis visu izteica pašas, es apķēru un tajā brīdī sapratu, cik ļoti viņai sāp.

Tad es sapratu, ka no diabēta nav pasargāts neviens bērns un to, ka vecāki ir neinformēti un nezin kur meklēt atbalstu un palīdzību, tāpēc es uzreiz iestājos Latvijas jauniešu un bērnu diabēta biedrībā un sāku pati aktīvi iesaistīties, izveidoju blogu, lai rastu sev, iespējams arī citiem, atbildes – kā sadzīvo ar diabētu?

Neskatoties uz emocionāliem pārdzīvojumiem, mūsu ģimenei bija un ir jāsastopas ar dažādam Latvijas sistēmas nepilnībām, kur cieš viennozīmīgi mēs un mūsu bērns. Tāpēc savā blogā rakstu kā mēs tiekam galā ar dažādam dzīves situācijām, saskaroties ar diabētu. Neviens nestāsta kā ir patiesībā dzīvot ar to, kā ir celties bailēs katru nakti vairākas reizes, lai zinātu, ka cukura līmenis neapdraud bērna dzīvību, kā ir turpināt ikdienas dzīvi strādājot, izklaidējoties un sadzīvot ar diabētu – to visu tikai katrs uz savas pieredzes spēj atbildēt, jo ikkatrs no mums ir ļoti individuāls.

Atgriežoties ikdienas gaitās, bērnam mēģinājām neko nemainīt, protams, ievērojot ēšanas lietās noteiktu ogļhidrātu daudzumu attiecība pret insulīnu. Ja gribēja kādu našķi, mēs to „pierēķinājām”. Turpinājām iet uz treniņiem, turpinājām izklaidēties ārpus mājas, turpinājām našķoties un rīkoties spontāni. Un es neteiktu, ka mēs tiekam ideāli galā, bet mēs cenšamies, un katrs rezultāts ir pieredze, kas mūs māca būt stiprākiem!

Iestājoties slimnīcā vidējais glikozes rādītājs bija 12,6, kas nav labi, pēc 3 mēnešiem tas bija jau 6,9. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, taču pēc 5 mēnešiem, sāku aizdomāties vai tas ogļhidrātu daudzums, ko turpinām ļaut ēst mūsu dēlam nav par liels? Es sāku padziļinātāk pētīt ar kādiem produktiem var aizvietot augsti ogļhidrātu saturošos produktus. Atklāju sev mandeļu miltus, ko uzreiz izmēģināju kulinārijā. Plānoju arī radīt kraukšķīgus cepumus, ko dēls bez bailēm var panašķoties, kad labpatīkas. 06. septembrī saņēmām atbildes no analīzēm, rezultāts – 7,0, līdzīgs iepriekšējam, stabili turamies apmierinošajā joslā, bet tas man ir kā signāls, ka tomēr kaut kas jāmaina, lai uzlabotu rezultātus un nokļūtu joslā – laba diabēta kompensācija. Turpinām strādāt.

Šogad uzsākām skolas gaitas, priekšā daudz pārbaudījumu, bet mēs esam tam gatavi, jo apkārt ir ģimenes, kas saprot mūs un palīdz. Žēl, ka cilvēkam plašāka sirds paliek nelaimē nokļūstot, bet pateicoties diabētam, viennozīmīgi esam pārskatījuši mūsu vērtības skalu. Esam kļuvuši gudrāki, nezinu vai prātīgāki, bet viennozīmīgi ir vēlme palīdzēt citām jaunajām ģimenēm, gan informēt sabiedrību kopumā. Un patīkami, ka esam iepazinuši daudz labu un ļoti atsaucīgu cilvēku. Diemžēl, šī diagnoze tomēr lielākoties liek palikt savā ģimenē, noslēgties vai pat slēpt šo faktu – es noteikti vēlos pastāstīt un parādīt, lai jau no bērnu kājas mans dēls saprot, ka diabētu nevajag slēpt no citiem. Ar sapratni izturos pret citiem, kuriem ikdienā nākas ar manu dēlu komunicēt – neprasu, lai kontrolē diabētu kā to darām mēs, jo tas nav iespējams, viņi nedzīvo šo dzīvi un viņi var tikai palīdzēt mums. Tāpēc vienmēr racionāli pieeju lietām, jābūt komunikācijai, lai būtu rezultāts.

Pašai personīgi atvērās aizkulises, kas iepriekš pat nebija redzamas. Ieskatījos problēmas saknē gan mūsu valstī, gan pasaules mērogā. Diemžēl rūgtākais ir, ka saslimšanas gadījumu paliek aizvien vairāk, bet medicīna ir ļoti dārga. Labi, ka mums apmaksā insulīnu. Mēs visi mainījāmies, jo pēc tāda satricinājuma ir grūti nemainīties. Bet kopumā, pagaidām mūsu ģimene nav ļoti mainījusi savus paradumus, jo vienmēr esam bijuši aktīvi un labprāt devāmies mazākos, lielākos braucienos. Šobrīd uzskatu, ka mēs paši esam savas laimes kalēji un tagad katrs mana bērna sasniegums ir vēl saldāks kā līdz šim. Esam kļuvuši daudz emocionālāki, vienmēr vēlējos brīvdienas pavadīt ģimenē, bet ne vienmēr apstākļi to ļāva, bet tagad saprotam, cik tas ir svarīgi.

Diabētu salīdzinu ar maza bērna piedzimšanu – tas arī ir kaut kas jauns un nezināms un no tā ir bail. Sākumā skaitām dienas, nedēļas, mēnešu, gadus… Visiem, kam ir diabēts ir vienmēr ko apspriest un pajautāt, padalīties un uzzināt, ko jaunu. Tas ir stāsts, kas jāizstāsta izdzīvojot to.

Stāsta autore Landa Jaunzema

 

nor

cof

sdr

Publicēts iekš Bez tēmas

14. novembrī 2018. gadā Latvijas Diabēta federācijas rīkoto informācijas dienu veltītu Pasaules diabēta dienai.

No plkst.14.00 līdz 17.00 Rīgas Centrāltirgū Sakņu paviljonā. Šoreiz pasākums notika Pasaules  diabēta  dienas ietvaros par tēmu “Ģimene un diabēts”. Pasākuma ideja par to, ka ģimenei, kurā ir diabēts, ir jābūt fiziski aktīvai un jālieto veselīgs uzturs. Pasākumā tiks piedāvātas uztura speciālista konsultācija un nodarbības ar fizioterapijas studentiem.

Aicinām atbalstīt pasākumu. Uz tikšanos.

Publicēts iekš Bez tēmas

2018. gada, 10.novembrī bukleta „Fiziskās aktivitātes un sportošana personām ar 1. tipa diabētu” atklāšanas seminārs

2018.gada 10.novembrī Latvijas Diabēta federācija, RDIKSD Sabiedrības integrācijas programmas projekta , Rīgas cukura diabēta pacientu sociālā integrācijas sabiedrībā „Nepaliec malā” ietvaros, notiks bukleta „Fiziskās aktivitātes un sportošana personām ar 1. tipa diabētu” atvēršanas seminārs.

 

 

 

 

Semināra norises vieta:

Rixwell Hotel Konventa Sēta, Kalēju iela 9/11, Rīga, plkst 10.00-13.00.

Aicinām atbalstīt un piedalīties!

PROGRAMMĀ

09.45-10.15 Dalībnieku reģistrācija
10.15-11.00 Vai esam aktīvi?

Aptaujas rezultāti par 1.tipa diabēta pacientu fizisko aktivitāšu paradumiem

 

Indra Štelmane, projekta vadītāja
11.00-12.00 Bukleta „Fiziskās aktivitātes un sportošana personām ar 1. tipa diabētu” prezentācija.

Padomi drošākām aktivitātēm

Iveta Dzīvīte-Krišāne, BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste, endokrinoloģe
12.00-12.50 „Cukura diabēts nav šķērslis aktīvam dzīvesveidam”- personīgas pieredzes stāsti Annija Roga, fitnesa trenere.                   Pāvels Rozens, profesionāls sportists
12.50-13.00 Kafija, tēja, uzkodas

 Uz tikšanos!

Publicēts iekš Bez tēmas

NVO namā atklās izstādi “NVO stāsti Latvijas simtgadē”

24.oktobrī, Latviešu bērnu un jauniešu dieabēta biedrība piedalījās izstādē “NVO stāsti Latvijas simtgadē”.

Izstādē būs apkopoti vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju (NVO) stāsti par to tapšanu, vērtībām un misiju, atspoguļoti organizāciju dzīvē svarīgākie notikumi un sasniegumi, ar kuriem lepoties.

Fotogrāfijas, apraksti, citāti, skaitļi, vēlējumi, grafiki, atsauksmes – katra NVO radošā veidā raksturo savas biedrības vai nodibinājuma darbību, svarīgākos pieturpunktus, aktīvākās personības, līdz šim paveikto. Vienlaikus stāstos jūtami spēcīgi iedīgļi  nākotnes darbiem un iecerēm, vēlme un pārliecība strādāt nosprausto mērķu un sabiedrības labā. Turklāt visus NVO stāstus caurstrāvo kopīga iezīme – apvienošanās un dalība organizācijās ir biedru sirdslieta.

 

 

 

 

 

 

 

Izstāde “NVO stāsti Latvijas simtgadē” NVO nama (Ieriķu ielā 43A) 1. un 2. stāva gaiteņos būs skatāma līdz gada beigām. NVO nams apmeklētājiem atvērts darbadienās un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 21.00.

http://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=nvo-nama-atklas-izstadi-nvo-stasti-latvijas-simtgade-1279

Publicēts iekš Bez tēmas

Kompensējamo medicīnisko ierīču saraksts, kas stājas spēkā 2018.gada 1.oktobrī

Komp.med.ierīču saraksts no 2018.gada 1.okt

Pilns saraksts:

http://www.vmnvd.gov.lv/…/kompen…/kompensejamo-zalu-saraksts

Publicēts iekš Bez tēmas

Vasaras nometne pusaudžiem/jauniešiem 2018

Ir pagājuši 25 gadi kopš pirmās vasaras atpūtas nometnes 1993. gada jūlijā atpūtas bāzē “Cīrulīši”, Cēsu rajonā.   Apmācības un atveseļošanās nometņu galvenais uzdevums bija un ir sniegt vecākiem ar bērniem, jauniešiem papildu prasmes un zināšanas, kā sadzīvot ar diabētu, kā reaģēt uz apstākļu, dzīvesveida, ēdienkartes maiņu, kā pusaudžiem/jauniešiem kļūt patstāvīgiem. Pa šiem gadiem uzkrātā pieredze ir apliecinājusi, ka šādas vasaras nometnes ir ļoti nepieciešamas, un tās ir ļoti nepieciešamas un pieprasītas.

Šajā gadā vasaras atpūtas un atveseļošanās nometne ar devīzi “Diabēta skola – BŪT KOPĀ” bērniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem notika no 28. jūlija līdz 5. augustam Jelgavas bērnu un jauniešu centra “Junda” nometņu vietā “Lediņi”.

Vasaras nometnē “Diabēta skola – BŪT KOPĀ” šogad piedalījās 20 pusaudži/jaunieši, kuri slimo ar 1. tipa cukura diabētu un pieci darbinieki, no kuriem trīs arī ir slimi ar cukura diabētu. Nometnes laikā jauniešiem tika organizētas apmācības dažādās jomās, kas saistītas gan ar diabētu, gan ar ikdienas dzīvi. Šogad nometnes programma bija īpaši pārdomāta un bagāta ar ļoti daudzām aktivitātēm.

Nodarbības laikā ar audzinātāju Mārtiņu jauniešiem tika stiprinātas komandas darba iemaņas. Viņiem bija jāsadarbojas un jāatrod pieeja ikvienam nometnes dalībniekam. Mūsdienu sabiedrībā ir svarīgi strādāt ne tikai individuāli, bet arī prast sastrādāties ar ikvienu. Šī pieredze jauniešiem noderēs turpmāk esot daudzās ikdienas situācijās.vai darba attiecībās, kā arī Nodarbības beigās nometnes dalībnieki bija ieguvuši prasmi sastrādāties un visi veiksmīgi izpildīja dotos uzdevumus.

Glikometru prezentācijas, glikometrs ir viena no viss svarīgākajām palīgierīcēm, lai ātri un precīzi konstatētu cukura svārstības asinīs.

Prezentācija jauniešiem deva iespēju salīdzināt dažāda veida un firmu glikometrus, izmēģināt to darbību un izvēlēties sev tīkamāko un ērtāk lietojamo. Ja pirms dažiem gadiem jaunieši izvēlējās glikometru, kurš visprecīzāk nosaka cukura līmeni asinīs, tad tagad, kad visi glikometri uzrāda gandrīz vienādu rezultātu, jaunieši izvēlas parocīgāku, ar papildu funkcijām un vizuāli pievilcīgāko glikometru.

Uztura speciālista nodarbībā jaunieši mācījās noteikt ogļhidrātiem bagātus produktus, izvērtēja cukura daudzumu dažādos pārtikas produktos un atklāja, ka dažos  no tiem ir lielāks cukura daudzums, nekā viņi bija domājuši. Speciālists uzsvēra un pamatoja našķu kaitīgumu ne tikai cilvēkiem ar cukura diabētu, bet arī to kaitīgumu vispārējai veselībai. Neveselīgo našķu vietā tika piedāvātas dažādas alternatīvas, kas nav kaitīgas veselībai.

SIA “BITE Latvija” pārstāvji piedāvāja tehnoloģiju testēšanas un robotikas radošās darbnīcas, kuras jauniešiem ļoti patika. Nodarbību laiks palidoja nemanot. Pusaudži/Jaunieši izsaka lielu, lielu paldies atraktīvajiem pedagogiem. Šāda tehnoloģiskā nodarbība jauniešiem bija atslodze no domām par cukura diabētu, kā arī viņi ieguva jaunas prasmes un zināšanas par jaunākajām ierīcēm un to lietošanu. Mūsdienās ikvienam ir jāseko līdzi notiekošajam un tehnoloģiju attīstībai. Ne velti 21. gadsimtu dēvē par tehnoloģiju laikmetu un jaunieši ar savu darbošanos to spilgti pierādīja.

Podometrijas speciālisti – kāju aprūpes speciālisti savā nodarbībā akcentēja veselu pēdu  nozīmi – it sevišķi cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu. Viena no smagākajām cukura diabēta komplikācijām ir saistīta tieši ar pēdām. Jaunieši ieguva zināšanas un prasmes, kā pēdas pareizi kopt un izvingrināt, saprata veselu pēdu nozīmi, guva atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Nodarbībā par zobiem jaunieši uzzināja par dažādām zobu slimībām un veidiem, kā ar tām cīnīties. Tika izskaidrota arī zobu veselības saikne ar cukura diabētu. Šāda veida nodarbība pusaudžiem/jauniešiem bija pirmoreiz  un no visiem dalībniekiem par zobu veselību iepriekš zināja tikai trīs jaunieši. Varam secināt, ka nodarbība ir bijusi pat ļoti nepieciešama un lietderīga. Katrs jaunietis saņēma dāvanu – specializētas fluoru un xylitolu saturošas košļājamās gumijas zobu tīrībai.

Nometnes darbinieku atbalsts jauniešiem šā gada nometnē bija ļoti aktuāls un nepieciešams. Audzinātājs un radošo nodarbību vadītāja arī slimo ar cukura diabētu jau vairāk  kā 15 gadus. Viņi dalījās ar savu personīgo pieredzi, stāstīja, kā sadzīvo ar cukura diabētu, kā tas ir ietekmējis dažādas dzīves situācijas. Šādas diskusijas ir ļoti nepieciešamas, jo ne vienmēr jaunieši ieklausās ārstu un medicīnas darbinieku teiktajā. Savukārt labprāt uzklausa jauniešus, kuri ir līdzīgā situācijā.

Nometnes vadītāja Lelde pildīja arī nometnes psihologa funkciju, kas jauniešiem bija ļoti aktuāli. Bieži vien ir nepieciešams tikai kāds, kurš prot uzklausīt un novirzīt domas citā virzienā. Psiholoģiska rakstura problēmas rada lielu spriedzi. Jaunieši labprāt izmantoja iespēju individuāli aprunāties ar nometnes vadītāju.

Audzinātāju aktivitātes jaunieši novērtēja visaugstāk. Audzinātāji bija  ļoti  pacentušies, lai nometnē pavadītais laiks būtu neaizmirstams un lietderīgi pavadīts. Tika spēlētas dažādas spēles, gan aktīvas, gan pasīvas, ar ūdens baloniem, bumbām, riņķiem utt. Nometnes laikā tika izspēlētas gan 90-to gadu bērnu pagalma spēles, gan mūsdienīgas spēles. Bija dziesmu un deju vakars, kurā komandas sacentās savā starpā, orientēšanās spēle, teātra vakars, kurā katrai komandai tika dots uzdevums – pēc izlozes principa izvilkt divas latviešu dziesmas, savīt tās kopā vienā stāstā un izveidot izrādi. Jaunieši bija ļoti centušies un parādīja teicamu aktiermākslas prasmi.  Pusaudži/jauniešiem patika visas audzinātāju veidotās aktivitātes.

Nometnes dalībniekiem tās bija ļoti patīkami un lietderīgi pavadītas astoņas dienas. Lielai daļai ļoti krasi pieauga zināšanas par cukura diabētu, jaunieši ieguva papildu prasmes un saņēma ieteikumus sadzīvei ar cukura diabētu. Taču pats galvenais nometnes laikā  – visi guva viņiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu, lai stabilizētu vispārējo psihoemocionālo stāvokli. Jaunieši, bērni un viņu vecāki ar nepacietību gaida šīs nometnes, lai  satiktu gan vecos draugus, gan iegūtu jaunus, jo nekur ikdienā tik daudz tādus pašus vienaudžus vienuviet satikt nevar. Nometne ir vieta, kur viņi var būt paši, vieta, kur var nesatraukties, ka kāds rādīs ar pirkstu, kamēr injicē  insulīnu vai mēra cukura līmeni asinīs, vieta, kur atpūsties no ikdienas steigas. Arī ģimenei šis laiks bija kā mazās brīvdienas, jo astoņu dienu laikā nebija jāvelta pastiprināta uzmanība pusaudžiem/jauniešiem.. Ieguvums no nometnes ir ne tikai 20 jauniešiem, bet arī viņu ģimenēm.

Pateicību jaunieši sūta arī Cūkmenam par patiesi atraktīvu un patīkamu nodarbību. Ļoti patika visas piedāvātās spēles un aktivitātes.

 

            Par pusaudžu/jauniešu apmācību

Nometnes mediķe bija sertificēta diabēta apmācības māsa Kristīne, kura iepriekš strādājusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.kā arī praktizējusies iepriekšējo gadu nometnēs, kā diabēta apmācības māsa. Pusaudži/jaunieši labprāt izmantoja iespēju individuāli konsultēties par cukura diabēta un citiem jautājumiem.

            Nometnes mediķe Kristīne

Kā jebkuras hroniskas slimības gadījumā, arī diabēta pacientiem ir svarīgi iemācīties pašiem rūpēties par savu veselību, lai novērstu problēmas, kuras vēlāk var attīstīties kā dažādas diabēta komplikācijas. Vasaras nometnē tika  pārrunātas un aplūkoja šādas tēmas:

  1. Maizes vienības izpratnes jēdziens. Lai glikozes līmeni noturētu normas robežās un nepieļautu krasas tā svārstības, diabēta pacientiem ir jāmāk sabalansēt uzņemto maizes vienību un insulīna daudzumu. Pusaudži/jaunieši mācījās aprēķināt ogļhidrātu daudzumu ikdienas uzturā, pieskaņot insulīna devas ikdienas ritmam, noteikt maizes vienības nestandarta situācijās, piemēram, jubileju, ballīšu, sporta aktivitāšu laikā. Tika aplūkoti jautājumi par uztura izvēli, arī šķidruma uzņemšanas vitālo nepieciešamību slimības laikā un insulīna devu korekciju. Pusaudži/jaunieši tika mudināti pašiem, nevis vecākiem, pētīt pārtikas produktu etiķetes, lai noteiktu, cik attiecīgais produkts satur maizes vienības un vai tas ir veselīgs (vai produkts satur mākslīgās pārtikas piedevas, kāds ir pievienotā sāls un cukura daudzums utt.).
  2. Insulīna injekcijas tehnika. Injekcijas tehnika ir tikpat nozīmīga labas diabēta kompensācijas sasniegšanā, cik jaunāko insulīna preparātu lietošana. Jauniešiem tika atgādināts, ka dažādas, it kā maznozīmīgas insulīna injekcijas tehnikas nianses var radīt nozīmīgas glikēmijas svārstības.

Uzmanība tika pievērsta tādiem jautājumiem, kā:

  • sagatavošanās injekcijai (personīgā higiēna),
  • injekcijas adatas izvēle. Tika atgādināts, ka adata jālieto tikai vienu reizi un tā ir jānoņem tūlīt pēc injekcijas, izņemot gadījumus, kad liela deva tiek sadalīta uz pusēm. Atkārtoti lietojot vienu un to pašu adatu, injekcija ir sāpīgāka. Uz adatas uzklātais silikons injekcijas laikā pilnībā noārdās un adatas gals deformējas, zaudējot savu sākotnējo formu. Deformētas adatas veicina lipodistrofiju attīstību. Kā varēja novērot, daudziem pusaudžiem/jauniešiem lipohipertrofiju attīstību injekciju vietās (vēdera priekšējā siena, augšstilbu virsmas) ir ļoti aktuāla un izplatīta parādība,
  • injekciju vietas izvēle un rotācija. Insulīnu jāievada zemādas slānī. Injekcija muskulī rada ātrāku insulīna absorbciju un var izraisīt nopietnu hipoglikēmiju īsā laikā pēc injekcijas vai hiperglikēmiju vēlāk, kad insulīna darbība ir priekšlaicīgi beigusies. Lai novērstu ādas bojājumus un       samazinātu lipohipertrofiju un lipodistrofiju risku, regulāri jāveic injekcijas vietu rotācija, atstājot vismaz 2–3 pirkstu platuma atstarpi starp iepriekšējo un nākamo injekcijas vietu,
  • injekcijas tehnikas izvēle, ņemot vērā injekcijas vietu un adatas garumu.

3.  Hipoglikēmija. Kā pasargāt sevi no biežām hipoglikēmijām? Kā hipoglikēmija ietekmē pusaudža veselību? Nodarbībā  tika aplūkoti vieglu un smagu hipoglikēmiju simptomi, sākot no vājuma sajūtas un apjukuma, līdz pat krapjiem un ģībšanai. Kas visbiežāk pusaudzim/jaunietiem izsauc hipoglikēmiju, un kā tas ietekmē pusaudža attīstību? Situācijas, kad ir jāizmanto glikagons. Kā pareizi to sagatavot un ievadīt?

4.  Diabēts un fiziskās aktivitātes. Lekcijā tika aplūkoti dažādi fizisko slodžu veidi (aerobā, anaerobā, jauktā) un to ietekme uz glikozes līmeņa svārstībām asinīs. Nometnes dalībniekiem tika sniegti vērtīgi ieteikumi un padomi, kurās situācijās 1. tipa cukura diabēta pacientiem ir/nav ieteicams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, kā arī faktori, kuri ir jāņem vērā – glikozes līmenis pirms nodarbībām, ketonvielu daudzums, hipoglikēmijas attīstības risks pēc nodarbībām.

Vecāku un jauniešu vārdā paldies Latvijas Bērnu fondam par iespēju pusaudžiem /jauniešiem par atbalstu BŪT KOPĀ.

Nometnes vadītāja Lelde Rozentāle

Nometnes mediķe Kristīne Kauliņa

LBJDB valdes priekšsēdētāja Ināra Pužule

1

2

3

4

5

6

7

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas